5 biežāk meklētās

Ateroskleroze (0)

Ateroskleroze (pazīstama arī kā Arteriosklerozes asinsvadu slimība jeb ASVD) ir stāvoklis, kad taukainu materiālu, piemēram, holesterīna uzkrāšanās rezultātā artērijas sieniņas kļūst biezākas. Šis sindroms ietekmē arteriālos asinsvadus radot artēriju sieniņu hronisku iekaisumu. Tas notiek galvenokārt makrofāgu balto asins šūnu uzkrāšanās rezultātā, kuru papildus veicina zema blīvuma lipoproteīni (plazmas proteīni, kuri satur holesterīnu un triglicerīdus), ja augsta blīvuma lipoproteīni (HDL) nenodrošina pareizu makrofāgu attīrīšanu no taukvielām un holesterīna. (Skatīt apoA-1 Milano). To bieži sauc par artēriju cietēšanu vai aplikumu. To izraisa daudzie iekaisuma plankumi, kas izveidojušies artēriju iekšpusē.

Ateromas iekaisuma plankumi iedalās trijās atšķirīgās sastāvdaļās:

1. Ateroma ("vaska gabals" no grieķu valodas Athera - vasks), kura ir mīksta, kārtaina, dzeltenīga materiāla bumbuļveida sakopojums lielu plankumu vidū un satur artērijas lumenam tuvākos makrofāgus.
2. Apakšā ir lauki ar holesterīna kristālu
3. Pārkaļķošanās senāku/attīstītāku ievainojumu ārējā malā.

Zemāk minētie termini ir līdzīgi, bet ir atšķirīgi gan izrunas, gan nozīmes ziņā un tos var viegli sajaukt: arterioskleroze, arterioloskleroze un ateroskleroze. Arterioskleroze ir vispārīgs termins, kas apraksta vidējo vai lielo artēriju sacietēšanu (un elastīguma zudumu) - grieķu valodā aterio nozīmē artērija un sclerosis nozīmē sacietēšana; arteriolosclerosis ir jebkāda veida arteriolu (mazo artēriju) sacietēšana (un elastīguma zudums); ateroskleroze ir artērijas sacietēšana ateromas iekaisuma plankuma rezultātā. Termins aterogēns tiek izmantots runājot par vielām vai procesiem, kas izraisa aterosklerozi.

Kaut arī aterosklerozei parasti gadu desmitiem neparādās simptomi, laika gaitā parādās divas galvenās problēmas: Pirmkārt, kaut arī ateromas iekaisuma plankumus ilgstoši kompensē artēriju paplašināšanās (skatīt IMT - artēriju sieniņu biezums), tas laika gaitā var izraisīt trūces šajos iekaisuma plankumos un trombu rašanos artēriju lumenā. Trombi izdziedē un samazinās, tomēr izraisa artērijas stenozi jeb sašaurināšanos (gan lokāli, gan mazākās lejupejošos atzaros), vai, vēl sliktāk, pilnībā nosprosto un tādējādi liec pietiekamu asins piegādi atbilstošajiem audiem un orgāniem. Otrkārt, ja kompensējošais artēriju paplašināšanās process pārāk ieilgst, izveidojas aneirisma.

Šīs attīstītas aterosklerozes komplikācijas ir hroniskas, lēnām progresē un uzkrājās. Visbiežāk mīkstais iekaisuma plankums pēkšņi pārplīst (skatīt viegli ievainojami iekaisuma plankumi), kā rezultātā veidojas trombs, kas ātri palēnina vai apstādina asins plūsmu aptuveni 5 minūšu laikā izraisot artērijas apgādāto audu bojāeju. Šis katastrofiskais iznākums ir infarkts. Viens no vispazīstamākajiem scenārijiem ir vainagartērijas koronārā tromboze, kura izraisa miokarda infarktu (sirdslēkmi). Vēl sliktāk ir, ja šis process notiek ar smadzeņu artēriju - šādos gadījumos to sauc par trieku. Cits izplatīts dziļi progresējušas slimības scenārijs ir staigāšanas invaliditāte, kuru izraisījusi nepietiekama asiņu piegāde kājām - parasti tā notiek vienlaicīgi gan ar stenosi, gan ar trombu sašaurinātiem aneirisma segmentiem. Sakarā ar to, ka ateroskleroze ietekmē visu ķermeni, līdzīgas izpausmes var notikt arī smadzeņu, zarnu, nieru, kāju un citās artērijās.

Tomēr daudzi infarkti saistīti tikai ar ļoti mazu audu daudzumu un tiek dēvēti par klīniski klusiem, jo infarkta skartā persona nepamana problēmu, nemeklē medicīnisku palīdzību vai arī gadījumos, kad tā tiek lūgta, ārsti nespēj konstatēt situāciju.

Aterosklerozes simptomi:

Reibonis
Ķermeņa tirpšana
Galvassāpes
Sāpes sirdī
Sāpes kājās
Redzes zudums
Sāpes krūšu kurvī
Spiediens krūšu kurvī
Smagums krūšu kurvī
Dedzināšana krūšu kurvī
Sasprindzinājums krūšu kurvī
Ožas zudums
Augsts asinsspiediens
Aizcietējumi
Caureja
Sāpes vēderā

Aterosklerozes aktīvās vielas:

Kardiovaskulārā sistēma:
Pentoxifyllinum (Iekšķīgi)

Nervu sistēma:
Lorazepamum (Iekšķīgi)

Kardiovaskulārā sistēma:
Glyceroli trinitras (Iekšķīgi)

Nervu sistēma:
Diazepamum (Iekšķīgi)

Kardiovaskulārā sistēma:
Atorvastatinum (Iekšķīgi)

Nervu sistēma:
Tramadol (Iekšķīgi)
Tramadoli hydrochloridum (Iekšķīgi)

Kardiovaskulārā sistēma:
Pentoxifyllinum (Parenterāli)

Kategorijas: Ateroskleroze.